History of Latvian literature

Konwersatorium. Piśmiennictwo na Łotwie od wieku XIII (kroniki liwońskie) po przełom XIX/XX w. (romantyzm narodowy i realizm).

Treści kształcenia:

I. Początki piśmiennictwa na Łotwie i literatura starołotewska

- kroniki liwońskie;

- XVI w. pierwsze teksty w języku łotewskim;

- XVII w. Mancelius, Fürecker, Glück, Elger, Wischmann;

II. Oświecenie na Łotwie

- Stender, Merkel i Herder.

- Działalność Herrnhutów. Neredzīgais Indriķis – pierwszy poeta Łotysz

- Czasopiśmiennictwo na Łotwie.

III. Proces budzenia się świadomości narodowej Łotyszy

- Līventāls, Leitāns, Dinsbergs, Ruģēns

- Ruch Młodołotyszy.

- Romantyzm i realizm

- W poszukiwaniu eposu narodowego

IV. Charakterystyka epok, tendencji i nurtów literackich

- miejsce literatury łotewskiej wśród innych literatur

- „peryferia” kultury europejskiej jako miejsce atrakcyjne

- rola małych narodów w kształtowaniu kultury

- problem tożsamości

Podstawowa literatura przedmiotu:

Apals Gints, Pēterburgas Avīzes. Latviešu pirmā saskare ar Eiropas politiskajām idejām, Rīga: Zvaigzne ABC 2011.

Apīnis Aleksejs, Neprasot atļauju, Rīga: Liesma 1987.

Apīnis Aleksejs, Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās, Rīga: Preses nams 2000.

Berelis Guntis, Latviešu literatūras vēsture. No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam, Rīga: Zvaigzne ABC 1999.

Bičolis J., Vecākās latviešu literatūras chrēstomatija vidusskolām, Rīga: Valters un Rapa 1933.

Čakars O., Grigulis A., Losberga M., Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem, Rīga: Zvaigzne 1990.

Daija Pauls, Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana, Rīga LU LFMI 2013.

Daija Pauls, Latvieši un vācbaltieši 19. un 20. gadsimta mijas literārajā kultūrā, w: Fin de Siecle. Apceres par literatūras sociālo vēsturi, red. B. Kalnačs, P. Daija, E. Eglāja-Kristsone, K. Vērdiņš, Rīga: LU LFMI 2017, s. 97-198.

Frīde Zigrīda, Ienest sveci istabā. Latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē, Rīga LU LFMI 2011.

Frīde Zigrīda, Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders, Rīga: Zinātne 2003.

Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā un Eiropas kontekstā, red. M. Grudule, Rīga: LU LFMI 2018.

Grudule Māra, Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos, Rīga LU LFMI 2017 + http://lulfmi.lv/files/gramatas/2017-Grudule-Mara-Latviesu-dzejas-sakotne-Antologija.pdf

Latviešu literatūras vēsture, t. I , No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam, Rīga: Zvaigzne ABC 1998.

Latviešu literatūras vēsture, t. II, 1918-1945, Rīga: Zvaigzne ABC 1999.

Tabūns Broņislavs, Modernisma virzieni latviešu literatūrā, Rīga: Zinātne 2003.

Zelče Vita, Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā 1822-1865, Rīga Zinātne 2009.

Lektury obowiązkowe:

Alunāns Juris, Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas, 1856.

Auseklis, Gaismas pils, Rīga: Liesma 1975.

Blaumanis Rūdolfs, dowolny dramat.

Brigadere Anna, dowolny dramat.

Kaudzīte Reinis un Matīss, Mērnieku laiki, dowolne wydanie.

Kurzemes dzejnieks Kristofors Fīrekers. Dzīve un dziesmas, Māras Grudules apcerētas un sakārtotas, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds 2015.

Ķikuļu Jēkabs, Dziesmas, Rīga: Liesma 1981.

Latviešu Ārste jeb īsa mācība no tām Vājibām un no šās Zemes Zālēm, ar kuŗām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot. Jākoba Langes 1768. gada tulkojuma teksts, Rīga: Zvaigzne 1991.

Latviešu dzejas sākotne. Antoloģija, http://lulfmi.lv/files/gramatas/2017-Grudule-Mara-Latviesu-dzejas-sakotne-Antologija.pdf (poezja XVI-XVIII w.)

Merķelis Garlībs, Latvieši, dowolne wydanie.

Merķelis Garlībs, Vanems Imanta. Latviešu teika, dowolne wydanie.

Poruks Jānis, Pērļu zvejnieks, dowolne wydanie.

Pumpurs Andrejs, Lāčplēsis, dowolne wydanie.

Stenders Gothards Frīdrihs, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Rīga: Liesma 1988.

Stenders Gothards Frīdrihs, Bildu abice, Rīga: Liesma 1977.

Stenders Gothards Frīdrihs, Dzeja, Rīga: Zvaigzne ABC (b.d.)

Tā Neredzīga Indriķa dziesmas, Mitau 1806.

Literatura uzupełniająca:

Apīnis Aleksejs, Soļi. Senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās, Rīga 2000.

Kolbuszewski Stanisław Franciszek, Kolbuszewski Jacek, Literatura łotewska, w: Dzieje literatur europejskich, pod red. Władysław Floryan, PWN, Warszawa 1983, cz. II, s. 415 - 438.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga 2003.

Seniespiedumi latviešu valodā 1525 – 1855, pod red. Aleksejs Apīnis, Rīga 1999.

Po zakończeniu modułu (przedmiotu) i potwierdzeniu osiągnięcia efektów kształcenia student:

1. Ma podstawową wiedzę o miejscu i znaczeniu literatury łotewskiej w dziejach literatury europejskiej.

2. Zna podstawowe tematy, pojęcia, terminy i zagadnienia dotyczące badań nad literaturą łotewską.

3. Ma uporządkowaną wiedzę szczegółową w zakresie literaturoznawstwa obszaru kulturowego języka łotewskiego.

4. Posiada umiejętność przygotowania typowych prac pisemnych i wystąpień ustnych w języku polskim, dotyczących zagadnień związanych z literaturą łotewską.

5. Ma świadomość wartości dziedzictwa kulturowego Łotwy oraz wykazuje otwartość w poznawaniu i zgłębianiu zjawisk odmiennych kulturowo.

Warunkiem zaliczenia przedmiotu jest: aktywny udział w zajęciach oraz pisemna praca semestralna na dowolnie wybrany temat z omawianego na zajęciach zakresu;

możliwe 2 nieusprawiedliwione nieobecności w semestrze;

końcowa ocena na podstawie wyniku egzaminu pisemnego i ustnego (<61% - ndst, 61-70% dst, 71-75% dst+, 76-85% db, 86-90% db+, 91%< bdb)